Sapraukādu Jānis nākā
Līguo, līguo
Savus vērns apraudzīti līguo
Līguo, līguo
Savus vērns apraudzīti līguo
Vaidiet ēda, vaidiet zēra
Līguo, līguo
Vai Jāni pie daudzienāja līguo
Līguo, līguo Vai Jāni pie daudzienāja līguo
Esi darbi, padaidi
Līguo, līguo Līdz Jānis šavan karami līguo
Līguo, līguo Līdz hoši krami, līdz piņāmi līguo
Līguo, līguo Līdz hoši krami, līdz piņāmi līguo
Līguo, līguo Līguo, līguo
Līguo, līguo Līguo, līguo
Līguo, līguo Līguo, līguo
Lab the Lord with you
Līguo, līguo Līguo,
līguo
Līguo,
līguo Līguo, līguo
Pina līgoja,
ka un viņā ir stāvēdama līgoja.
Pacīnīties, meitas, mīna līgoja,
papārdeisīt gulētāmies līgoja.
Jā, dēļ!
Varētu kaut kur šī hokejisti līgoja,
sagājuši laukumāja līgoja.
Gan tie preta ritmu spēti līgoja,
gan jau dzvani paspārdi te līgoja.
Ritmu jādīt! Ahoj!
Kādi pa augšu liestmas līksma dzīvo līgas staime.
Aipnam nielobi,
mil laime,
lejās,
kalnos atskandziesmas.
Kadēk pa aukšu liesmas līksmats zīvo līgas saime,
Paita nielūdī,
lai neliejās kalnas atskansiesmats.
Līgo, līgo, laimīgas ar dienu,
Līgo, līgo, sākot līgas dienu.
Līgo, līgo, laimīgas ar dienu,
Līgo, līgo, sākot līgas dienu.
Līgo, līgo, laimīgas ar dienu,
Līgo, līgo, sākot līgas dienu.
Valbāk te varot, vaļākot snāk jūdīs pagalmā,
Un ozos daru vainagos, vējadzīja smaierītā.
Sauds,
kur mūs māla kalnusā līst,
kāds noslēpums mūs skār,
Un jādū zāles nevītīs vēl ilgi šovasa.
Mani visu lūžu pavadīši nāks visī sākā,
Un apmieņas tās nezbrīdznās līgdālumā,
Man dienā dzīvē līdzās, ja šī nāks visī sākā,
Un drogoris un maldīja sīs, silgošanās pēc tās.
Sev laistu līdzi aizlēm sīs,
ko stāstīju tevēs,
Un matos kūsi cīts,
kāds mīs tev balvas īperēs.
Man lietot vēl būs jāsalīdz ceļagrambas pārvarot,
Tikai jādū zāles nevītīs,
vasarai jau aizvejot.
Mani visu lūžu pavadīši nāks visī sākā,
Un apmieņas tās nezbrīdznās līdzdālumā,
Man dienā dzīvē līdzās,
ja šī nāks visī sākā,
Un drogoris un maldīja sīs, silgošanās pēc tās.
Mēs, Janiti, piesējām,
pieosola vārts uz tā, Kur Janitis mums nedēlā,
pērno miežu hālūtiņu.
Auzdedīju uz tam travām,
miežu slūcu stīrumā,
Tas man deva hālūt sēdi,
jaņu dienu līgojot.
Janis diezājās mēžiem,
haldīņā iztāvadās,
Vienā roka hālūt skauna,
otrā zelta bitķeri.
Tās hālū vakarā mēs iesmats ziedāsim,
Un nemaz nebandīsim to,
ka pienāks rīts.
No rīta sapratīsim,
ka visu nakti laiks ir jauki pavadīts.
Paldus kausus mēs līdz manām vilus pildīsim,
Un pēc tam āriem lielu valdu saustu sučosim,
Jautrība laikā savu kārtvaldā cēlēt dāsim,
Lēnā gārā rītu gaidīsim.
Šeit sēdu vakarā mēs iesmats ziedāsim,
Un nemaz nebandīsim to,
ka pienāks rīts.
No rīta sapratīsim,
ka visu nakti laiks ir jauki pavadīts.
Tiktu labi būt divatā,
abiem mums mums gribas laiku aptudēt,
Viens to šis spīd jāņunā,
stugrums turst un gaišas ir cits naktīmē.
Tiktu labi būt divatā,
abiem mums mums gribas laiku aptudēt,
Viens to šis spīd jāņunā,
stugrums turst un gaišas ir cits naktīmē.
Tiktu labi būt divatā,
abiem mums mums gribas laiku aptudēt.
Jāņu oguns koritegā pašā kalnā galiņā,
Līga man vietam cināja līdz pašām ir rītiņām.
Jāni,
Jāni,
kā tad tā aizmigdzi tu vakarāi,
Jāni,
es tu ļoti ricēju,
ko tas vēl ko zarīja?
Jāni,
es vēl ļoti mazi,
bet viņš to nesāk uz simt,
Jāni,
es vēl ļoti mazi,
tāpēc vainācīt ņupi.
Jāni,
Jāni,
kā tad tā aizmigdzi tu vakarāi,
Jāni,
es tu ļoti ricēju,
ko tas vēl ko zarīja?
Jāni, tu nāc pie puikām, kas te ir?
Līga, tu mani neaizmirst, jā?
Līdējās ikatās vārroti,
darbā uz alu šķelbi un patīnuli,
Fabrītās aulākā.
Jāni, Jāni, kā tad tā aizmigdzi tu vakarāi,
Jāni, es tu ļoti ricēju, ko tas vēl ko zarīja?
Līga, tu mani neaizmirst, jāni?
Līga, tu mani neaizmirst, jāni?
Svīri nādreiz bija hej,
hej,
hej,
hej,
hej,
hej un jautiņi dzīvojā,
hej,
hej,
hej,
hej,
hej,
hej,
kad jāļu diena nāca,
hej,
hej,
hej,
hej,
hej,
diena alu iedzēdāja,
jāni,
trīs,
trīs,
trīs,
trīs dienu un skalsus ar altu šojā,
kad jāmi like somu,
stom tik teīgi, tik collectorsame,
kad jāmi līgu som, stom tik tik tikt,
paskar sam egčalu dieniā,
tik jāni,
tik jāni,
hej,
hej,
hej,
Ie ne aizlistu daniņa?
Trīts, trīts, trīts jau nosarbīja,
Ko viņi mīlēja,
Un visas driekums danas
Ar viņām dalīja.
La-la-la, la-la-la, la-la-la, la-la-la,
La-la-la, la-la-la, la-la-la, la-la-la,
La-la-la,
la-la-la,
la-la-la,
la-la-la,
la-la-la.
Līgo mami,
līgo dāma, līgo skāli šovakar,
Neaizmirsti savai meitai,
jaņu dziesmas mācītā.
Laikad viņai pašai meitai,
galdreiz jaņos līdzībūs,
Apsveroties veclas vārdus,
līgo dziesma jaunabdžu.
Līgo tēti,
līgo dāmas, līgo skāli šovakar,
Neaizmirsti savai meitai,
jaņu dziesmas mācītā.
Laikad viņai pašai meitai,
galdreiz jaņos līdzībūs,
Apsveroties veclas vārdus,
līgo dziesma jaunabdžu.
Ziķanīti varabungas paša jaņu vakarā,
Laiskan labi jaņu dziesma paša zaļu vakarā.
Noriet saule vakarāji,
nežagālu zeltīdāmā,
Sanāk pulkiem jāņa vēni,
jāņa zāles lasīdāmi.
Ziķanīti vara tauri,
lai nāk dziemā zeltenītes,
lai nāk dziemā zeltenītes no malīņu malīņām.
Ziķanīti varabungas
paša jaņu vakarā,
Laiskan labi jaņu dziesma
paša zaļu vakarā.
Ziķanīti varabungas paša jaņu vakarā,
Laiskan labi jaņu dziesma paša zaļu vakarā.
Kādā vasaras rītā pēc līgo Tevis atiku preti,
kad nāc,
Tavu augumu vei, glauz tilpī,
Un no Tevis man norēba prāc.
Tavu augumu vei, glauz tilpī,
Un no Tevis man norēba prāc.
Salves piepildīts, kad logos atspīd,
Tava atspuga liek spiedz kā riendz,
Kaut kur asts ir izdzīmusi kaislē,
Man aizsirdīt, kas malc tā vēd dienz.
Kaut kur asts ir izdzīmusi kaislē,
Man aizsirdīt, kas malc tā vēd dienz.
Iezie šurpu meitu māte, līgoja,
Ko es tevim pasazīšu, līgoja,
Ja Tev dievs meitas devis, līgoja,
Dod man vienu malēņu, līgoja.
Solvēt logika!
Pils puriņš balta bāzu, līgoja,
Kuru gribu tu nocāt, līgoja,
Pils atajaunu metu, līgoja,
Kuru gribu tu...
Šī!
Ko jūs nu viņu nokījāt?
Šī!
Ja
tu vēl atnākojies, tevi pļavā vēstur,
Ko tik daudz jaukot smaržu, jādūs zāles vīr,
Ko savā drogā tevi čupot un estur,
Un varbūt atgrieztos vēl viskas, kādreiz bīr,
Te nav atgriezies nekas,
kas kādreiz bīrs,
Zieri asnīmi un putnīt saros puls,
Bet divi vien to līgu tikai jemainīs,
Un piekustis tik smaksas jūtos un guls,
Kēr pārbākoņi jūs kurieni ties teidās,
Bez guslu dieslu jasmin saros maigi dūc,
Vai tad,
kas bija īstreiz tik jāņu naktī veidās,
Un tam kā nav āmētas,
tagad jāsāp lūc,
Ja tu vēl atnākojies, tevi pļavā vēstur,
Ko tik daudz jaukot smaržu, jādūs zāles vīr,
Ko savām rokām tevi čupot un estur,
Kā krāču dziedu plēti savai dvecevei.
Saiet ar ramai svinām šajāņu vakarā,
Jo rītu skaidri zinām,
būs lūd,
kas tā vajadāt.
Tie lēkcie grib mūs mācīt,
tie lēkcie grib mūs rāt,
Bet ne jau ir riekas maudīt un kauslūpāns kārt.
Bet ne jau ir riekas maudīt un kauslūpāns kārt.
Saiet ar ramai svinām šajāņu vakarā,
Jo rītu skaidri zinām,
būs lūd,
kas tā vajadāt.
Pēl un man un Jānim,
svēti,
svēti klāt,
Pārgads kārpu,
atkal jāvis nāk.
Alusies un visas lietas atkal būs,
Un papandzītes,
kas mežā gaidīs mūs.
Līgua, līgua,
Jāņus ir līgua,
Līgua, līgua,
Visus ir līgua.
Līgua, līgua,
Jāņus ir līgua,
Līgua, līgua, Visus ir līgua.
Līgua, līgua, Jāņus ir līgua,
Līgua,
līgua,
Visus ir līgua.
Jāņus ir līgua, Visus ir līgua.
Katru gadu Jānis tātā līgua,
līgua,
Savus bērnu sapraucīti līgua.
Līgua, līgua, Savus bērnu sapraucīti līgua.
Vai tie heida,
vai tie cēda līgua,
līgua,
Vai Jānīti daudzi nāja līgua.
Līgua, līgua, Vai Jānīti daudzi nāja līgua.
Jānītēs,
cauriu alu līgua,
līgua,
Iešu miežu,
nobradāšu līgua.
Līgua, līgua, Iešu miežu, nobradāšu līgua.
Citāds noci,
citāds mieži līgua,
līgua,
Citāds visa labība viņa līgua.
Līgua, līgua, Citāds visa labība viņa līgua.
Ar kalni lielajā
līgu dziesmas kā
jāuzāļus mažās lēts akalpā.
Viņš aiz seņšu ozons,
puruns lāz mātīns,
šeit Latviju daudz tā līgu visādāvus jāņurīns.
Jāņunāts,
ak jau kā jāņunāts,
no visām
māk divdū, mums esi skaistākā.
Ak, ka šād jāņunāts,
tunījā jāņunāts,
pārdemī dziesmas daudz ielkā.
Pārdemī
dziesmas daudz ielkā.
Ek,
visās kā ģur!
Paldies, saku, māmiņai!
Aijāni,
kas jānīt bārbālika?
Aijāni,
kad atnāca jāņdiena?
Aijāni, visi mani daudzināja.
Aijāni, aijāni, aijāni!
Redz bijāņ šogad jāņi, aijāni,
citu gadu atkal jāņi.
Aijāni,
dēls bijānis,
dēls bijānis,
aijāni,
manam dēla apkā jānis.
Aijāni, aijāni, aijāni!
Kad viņu glazu un kad vīcu tētras rasā,
Pulkā nu vēns man pretī nāk.
Dēl atsīt smīks, zālē mirkts tājas vasās,
Bet pukni rīta dziesmu sāk.
Ir viņš tik skais, tād ir vasaras iedūts,
Ir viņš tik skais, kā var rūpt un upiedūt,
Un,
kās tais vējš, māns pārūsts vēl iedūt.
Lai vārūt dur,
sapnus iedūts,
Ir viņš tik skais,
tād ir vasaras iedūts,
Ir viņš tik skais,
kā var rūpt un upiedūt,
Un,
kās tais vējš,
māns pārūts vēl iedūt.
Lai vārūt dur,
sapnus iedūts,
Ir viņš tik skais,
tād ir vasaras iedūts,
Ir viņš tik skais,
kā var rūpt un upiedūt,
Un,
kās tais vējš,
māns pārūts vēl iedūt.
Lai vārūt dur,
sapnus iedūts.
Meitenīte,
zildācīte, Pa tur Jāņu stāv kata lesa.
Turi, Meitin turi, turi..
Jaktu lābi neturēt, tabulīt, neskanēt
Turim meitiņ,
turim meitiņ,
turim meitiņ,
tabulīt
Jājūt būguns, kuts mirkstumsā,
cveši vēji kopos dzied,
apmats vieri mežā klusā,
dara mīsnes krāsās ied.
Vai tu būsi, vai nebūsi manā,
minūšajā jājūt vakarā,
liekās liet un nebūs galā,
vai
tu būsi, vai nebūsi manā,
minūšajā jājūt vakarā,
liekās liet un nebūs galā,
un mīsnes šlīst vien no kalsiem lieliem,
skan līgo ciecmas,
dekud un skūrīt,
un jāņem pītīt tiek vainākīt.
Šai līgo naktī, lai ālū cēra,
lai dziesmas dzieda,
un līks no jādūšā līgo naktī,
lai plētējam,
kur stāv sīriš,
ir izskuršākais.
Šai līgo naktī, lai ālū cēra,
lai dziesmas dzieda,
un līks no jādūšā līgo naktī, lai plētējam,
kur stāv sīriš, ir izskuršākais.
Pijāņu tāds,
kad vieglas lētas žvīgu,
patālu sīlu
gāja pui sīcmas,
un saldīt minūt sākā dziedāt līgu,
tas mani mīlēs,
tas lai atsaucam.
Un saldīt minūt
sākā dziedāt līgu,
tas mani mīlēs,
tas lai atsaucam.
Lūk,
sārsīlu vienkārīgu,
kas tīgu cauri pusnaktī,
viņš laime reibdām dzirdē līgo,
akmuļķa pui sīm,
tā tik atbalstīs.
Sīm.
Sīm.
Malukarosos mēģ šajā sakarā,
spiedāsim līgo dziesmas līdzi gaismā uz ausīvis,
mēk plēsim papar spiedu turtu šādā.
Sānāksim visi kopā šeit līgo vakarā,
sāliesim malukarosos mēģ šajā sakarā,
spiedāsim līgo dziesmas līdzi gaismā uz ausīvis,
mēk plēsim papar spiedu turtu šādā.
Sānāksim visi kopā šeit līgo vakarā,
sāliesim malukarosos mēģ šajā sakarā,
spiedāsim līgo dziesmas līdzi gaismā uz ausīvis,
mēk plēsim papar spiedu turtu šādā.
Tālu mālu daigma dzēdās, jāņmaktī,
lūg' un skurs,
mēs visi skanām dziesmā kopīgā
līgo vakarā,
līgo vakarā.
Trīs zvaig' bez devesnīs mums mirds,
divas krāsas karoga,
trīs zilves vada šais kar,
tā mūsu Latvija.
Trīs zvaig' bez devesnīs mums mirds,
divas krāsas karoga,
trīs zilves vada šais kar,
tā mūsu Latvija.
Pamanīja plāz no vakarā, vēl ziedi smaržo,
baldie jaukies,
ziedi saldo smaržo,
apkārtiet veš.
Aksen,
valdre,
piesmaz,
atskan saļies,
miekli šonā,
ņeltrība te balda un līdzītām drakojam mēs.
Jā,
jā,
jā,
līgo vakarā kopā stanākām,
alu iet cerām mēs.
Alu iet cerām,
dziesmu sūs cietām,
dzīvi šopīgām mēs.
Līgo vakarā kopā stanākām, alu iet cerām mēs.
Alu iet cerām,
dziesmu sūs cietām,
dzīvi šopīgām mēs.
Vakar sara,
lai tevī vienmēr daudz ciltumā,
vakar sara,
lai tevī nepietrūkst mīrumā,
vakar sara,
es tavā grendēšos apgūtā,
vakar sara,
tu manam ej pēdējām īgūtā,
vakar sara,
lai tevī vienmēr daudz ciltumā,
vakar sara,
lai tevī nepietrūkst mīrumā,
vakar sara,
es tavā grendēšos apgūtā,
vakar sara,
tu manam ej pēdējām īgūtā.
Man jaunavi pui sēna un pivas dolāmas šovas sarka viena bija,
s jauniem letra bija kāduņiem.
Paitsāji Jāniškam,
kur zāle pirmo raud,
draudz papriekšu bolgaliāni pēc sarka no āvojņas.
Paitsāji Jāniškam,
kur zāle pirmo raud,
draudz papriekšu bolgaliāni pēc sarka no āvojņas.
Jauns es biju nezināju,
kādu ņemti līgaviņu,
vai veco,
va gāto,
vai jauno,
esmu gāto.
Jaunas meitas līgondvāju,
kur tās vecās vecerītas,
tās vecajās setiņā,
saldā un ordvērās.
Aaaaaa!
Aaaaa!
Tā nu tuguns, kur iziet,
ir pļavā liesmu dārs,
mēs ejam kopā tur, kur putni dziet.
Ej lācīst,
tuguns,
iemestārs,
te lūpās neteic vārts,
jo tāda laime pati dekā sārts.
Vienā papārdei ziedā,
vienā papārdei ziedā,
vienā papārdei ziedā, šonakt mūsu mīlā plauks.
Vienā papārdei ziedā,
vienā papārdei ziedā,
vienā papārdei ziedā, šonakt mūsu mīlā plauks.
Kā lai šonakt vienā dzīvi klusē,
kā lai
tādā brīdī
projām iet,
jābīt sakārt vēc pie valgas pusē,
apkalbāltas ūdens rozes ir.
Jābīt sakārt
vēc pie valgas pusē,
apkalbāltas ūdens rozes ir.
Sai dienā daudz laimes spēlēt,
var līngām un jāņemiet,
lai naktīdā gnīlā spēlē,
ja kārojas papārde ziedas,
nāc no un gašot īstu palu
un lies man cauri skriet,
un iet plīdz skaimiņa sieman,
kur skanīgu dziesmu dziet.
Tu nāc un paliec blakus man,
un šī būs mūsu jāņunās.
Tev sengri lūtēj,
tī kāj dros mes man trūks,
nāc līdzi šajnaktī un mūžam tā būs.
Tev sengri lūtēj, to, ko domāju pēdēj,
vienmēr man blakus būs itud.
Tā, kad saule vēl dusēs,
dušu uz pienestu,
zieda liepām koču kstēs,
vēdzīs un tiem dus.
Tās brūvas vēl klucēs,
vēdzīt svaiznē.
Nevajag man rāzes,
bāžnās tī,
tikai tavu smainu pienemī.
Smainu pienemī.
Nevajag man rāzes,
bāžnās tī,
tikai tavu smainu pienemī.
Smaini man pienemī.
Jau vēc no tikla gada īsaka nāc.
Jau vēc no tikla gada īsaka nāc.
Jau vēc no tikla gada īsaka nāc.
Jau priecājas jauns un priecājas vecs,
tie kalnius nulējās,
uguni izdes,
un brūnās strāvnēs jau alu sagūs.
Šai naktī tā būs ikviena moments.
Lē,
lē,
lē,
alu kausos,
lē,
jau vēc no tikla gada īsaka nāc.
Jau vēc no tikla gada īsaka nāc.
1, 2, 3, liekoties mazgams, 1, 2, 3,
viena ir paciet māns.
Šodien sietu ciesmu,
sieti arī tu,
šodien gribu dejot,
dejot arī tu.
1,
2,
3,
liekoties mazgams,
1,
2,
3,
ja nem paciet māns.
Jaņu nakti ir vienos iedūrs,
jaņu nakti uziet skuķēst,
papardēst un lauku puķēst.
Jaņus jaunis smildot dvarsta,
apjau sirds un galva karsta,
un lai un lai neparastos dūmos,
viņi ģeng un iemu krūmos.
Ja ne savu kaviņā, mildā,
vai tu jūti kāda sildā,
nu mums apiem apiem vajag īrā,
reizē ģenti to zviedu sierā.
Vārsara svejā nosūšu tevi,
siedi un dura piedēti vējēm.
Burmīgo smaidu atsākā ģīrū,
lai tu sprit pār un vēl un vēl.
Vārsara svejā nosūšu tevi,
siedi un dura piedēti vējēm.
Burmīgo smaidu atsākā ģīrū,
lai tu sprit pār un vēl un vēl.
Un tā mēs kopā dzēram,
vits un akvi dzēram,
alu skrutušiām izclīst.
Un tā mēs kopā dzēram,
vits un akvi dzēram,
alu skrutušiām izclīst.
Un tā mēs kopā dzēram,
vits un akvi dzēram,
skriemās igrā nepazlīst.
Tāpēc,
pie rūmu un kas audz,
nākamais rīst,
vai tā naugiem zvaigznes nepalīst.
Un šķēgdama sīļam apvien,
karā man slišt,
vai nerec tā es viņa clīst.
Es paskatos no gulī, kās jāturvī,
kā tādu vēl tās saulē nāc.
Ne labāk,
ne draugā es iešu turī,
jo viņš ir tāds pats tā kā es.
Un tā mēs kopā dzēram,
vits un akvi dzēram,
alu skrutušiām izclīst.
Vārtsāra jautā,
tevi es gaidu,
skaist to, ko atneseu līdz.
Davā man sauli,
davā man prieku,
paliec pavisam pie mūs.
Vārtsāra jautā,
davā
man sauli.
Super līgo, aika līgo, visi līgo Jāņu vakarā.
Jāņu naktī visiem jauta prāti,
visiem sirdis priekā gabrile.
Jaunas meiķas nedomā paškāti,
arī reti puišiem sakamē.
Puglunsk, livīļo, jaskājūra,
sirds man apkal mīglē stībulūns.
Taimiņa meiķa no grābi laistūra,
abi dodam iespiedā patrūc.
Super līgo, aika līgo,
visi līgo Jāņu vakarā.
Super!