Šis stāsts,
ko jūs dzirdēsiet,
nebūs pārāk jauns,
Jo visiem sen zināms, cik alkohols ļauns.
Ja no rīta es jūtu, ka galvā mans svinc,
Tad zinu, ka maisīts ticis viskīs un džins.
Tā patās no ruma,
vai gaistas,
vai tumš,
Kad dzēru tad uzvedos
vēlāk kā dumš,
Kad citiem dārk šampāniets valodas rais,
Tas man tikai vēderā burbuļus tais.
Jo man garšo alus,
vai kā garšotas,
Un pārējie dzērieni,
teikšu jums,
atklāti,
ir tikai sāmas gas.
Jo man garšo alus,
vai kā garšotas,
Un pārējie dzērieni,
teikšu jums,
atklāti,
ir tikai sāmas gas.
Kad dzēru es vīnu,
man šļupstē sāk balss Un sarkens kā pipars,
pļūs deguna galss,
Kad vienmēr un visur,
kur iedzerts,
kas tiek,
Es lūdzu,
lai uz galda man alutiņi liek,
Kad atrodos restorānā,
kas skaitās glauns,
Man aiz sieviņai dažreiz tur paliekās kauns,
Aiz frakas cirpno grābju viesmīlies Un staucu tuliņ šurpaliņ,
un es...
Jo man garšo alus,
vai kā garšotas,
Un pārējie dzērieni,
teikšu jums,
atklāti,
ir tikai sāmas gas.
Jo man garšo alus,
vai kā garšotas,
Un pārējie dzērieni,
teikšu jums,
atklāti,
ir tikai sāmas gas.
Kad viesībās ielūds,
kur kokteiļi līst,
Es paliekos nervos un sāku pasvīst,
Jo zinu,
drīz liķiers un konjakināks,
Bet vēders tik nejauki protestēt sāks,
Tad namāti grābju ar kustību strauju Un,
dejojot viņu,
uzguļam iz tavu rauju Un kaislīgi čukstu jums kaisdekoltē,
Bet vai kaniņā alus nav jums pagultē.
Ej, tagad mums atkal domas uzlai.
Un viņu,
uzguļam iztālē, Bet vai kaniņā nav jums pagultē.
Jo man gadu šo alus, vai kā garšotas,
Un pārējie dzērieni,
teikšu jums,
atklāti,
ir tikai sāmas gas.
Jo man gadu šo alus,
vai kā garšotas,
Un pārējie dzērieni,
teikšu jums,
atklāti,
ir tikai sāmas gas.
Jā, gadu!