Tev prātā ceriņziedu naktis
Polīgo vakars smaržīgais,
Kad zvaigzmes spulgoja kā staktas
Un gaidās dziedēja pagais.
Jel ne jautā kur aizplūst gadi,
Kā pavasaras trautiši hauls,
Tu vēl aizvienu kalku gaidi,
Ir satraukumā pilna valds.
Tev atmiņām vēl rukas spiedins,
Un skūps, kas līdzīgi zvērā stāv,
Pārcerībām, ka tās vēl rudēs,
Tu pagaļā vies tā saulcienā.
Jel ne jautā kur aizplūst gadi,
Kā pavasaras trautiši hauls,
Tu vēl aizvienu kalku gaidi,
Ir satraukumā pilna valds.
Bet gadi izkusuši vējos,
Un līgo zvaigznes nesmaržo,
Vien ilgu saulciens aizkavējies,
Grib atzīvināt laiku šo.
Jel ne jautā kur aizplūst gadi,
Kā pavasaras trautiši hauls,
Tu vēl aizvienu kalku gaidi,
Ir satraukumā pilna valds.
Jel ne jautā kur aizplūst gadi,
Kā pavasaras trautiši hauls,
Tu vēl aizvienu kalku gaidi,
Ir satraukumā pilna valds.