Tu lej, lej, lej, alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād, gada īsā kā nāc.
Tu lej, lej, lej, alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād, gada īsā kā nāc.
Oooo,
gada īsā kā nāc.
Jau priecājas jauns un priecājas vecs,
Tie kalnos un lejās, uguni izdec,
Un brūnās strāmēs jau vēlus sāk būst,
Šai naktī tā būs ik vienam no mums.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Oooo,
gada īsā kā nāc.
Kad dziedāts jau šai naktī ir daudz,
Jau kurš auskaus,
ir iztukšots sauz,
Kad kājas pašas dejāt aulec,
Un priecājas jauns un priecājas vecs.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Kad kājas tev jau dejās agurt,
Bet meita nekvālīt ar acīm vēl burt,
Tad jāiet meklēt tev papar dezirts,
Tik nedomā tu to meklētiet viens.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Oooo,
gada īsā kā nāc.
Jau lietas mazūt un lūgums kur zdiest,
Bet gulēt no mums neviens neaisiet,
Pagāv un vienbēlc,
ir diezļīgojot mūs,
Un kaut vai līdz rītam,
ja ālus vien būs.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Oooo,
gada īsā kā nāc.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Tu lej,
lej,
lej,
alu kalsos tu lej,
Jo beidzot ir blād,
gada īsā kā nāc.
Oooo,
gada īsā kā nāc.