Esmu laimīgs, jo nav par ko noskumt,
Debe sīlā un mākonis bāc,
Un uz tā kas pie azera gaidīt.
Mani solījās meiteniņš jauks,
Mana mīļā vai apsolīt vari,
Ka tā gaidīsi mani arvien,
Nevis vienā, bet kopā ar mani.
Tagad būs it un nakti un dien,
Šajā nakti, kad mēnes uz priedeis,
Tevi piekļaušu cieši sev klāt,
Un kad rītā uz mācīruļi ciedās,
Sit jau vilgosies atpakaļ nāk.
Mana mīļā vai apsolīt vari,
Ka tā gaidīsi mani arvien,
Nevis vienā, bet kopā ar mani.
Tagad būs it un nakti un dien.
Rītā tiksim iešājā pat vietā,
Tājā brīdī, kad vakars sāktums,
Jo es negribu, lai saules rietā,
Mana sirds viena sāpīgi skums.
Mana mīļā vai apsolīt vari,
Ka tā gaidīsi mani arvien,
Nevis vienā, bet kopā ar mani.
Tagad būs it un nakti un dien.
Un ja kādreiz mums skumīgi gļūtu,
Dzīves ēršķījā sāpīgi dur,
Zināmā biem mums vietiņa būtu,
Kurā atmiņa suguni kur.
Mana mīļā vai apsolīt vari,
Ka tā gaidīsi mani arvien,
Nevis vienā, bet kopā ar mani.
Tagad būs it un nakti un dien.
Mana mīļā vai apsolīt vari,
Ka tā gaidīsi mani arvien,
Nevis vienā, bet kopā ar mani.
Tagad būs it un nakti un dien.