Es vēlos atdot visu,
kas manā sirdī mīt.
Es vēlos būt tev visu,
kas tālu sirdi žnauc.
Es vēlos būt tik tuvu,
kas smaigi auzī čukst.
Es vēlos vēlreiz glūst tāvā mīlestībā būt.
Tu
esi
mīlestība mana,
par ko es
ilgi sapņoju.
Tu esi
tāda krūsa daba, par kādu
tev vēlos kļūt.
Es
vēlos kliegt, glūsējot,
kas manu sirdi posta.
Es vēlos debesīm pieskārtījās un vēlreiz kopā būt.
Katru dienu kaut kur skrienu,
tāpēc laika man nav.
Es gribu daudz darbi,
visā kā,
lai tikai dabūtu to naudu.
Bet es gribu, lai tu sini, es daru to mums.
Tu esi gaismi, kas manā prātā aizentums.
Kā tu teiks tā būs,
jo to,
ko saki,
tu esi mūtu reizēm jāskrien preti.
Visam tam nav kā tu mums.
Nemizglīti, bet skaisti.
Naktī mēnesi un vaidznes.
Šis ir mūsu launsies vienkārši.
Gribu laicu smaids, mīlestība, naudu nenopirci.
To mēs vits izvinām, zilvai, kītnāmās vienīs.
Piedod, nav tas, ko gribam.
Šī dzīve ir pārāk īsu, lai mēs dzīvot un aiznāc.
Gribu pateikt tev,
paldies,
par to,
ka ievedi mani gaismā.
Atviņot par tevi ir manis lielākais zelts prātā.
Vēlot būt ar tevi, tavās domās tev makām.
Skaistais laiks paliks te,
es negribu to pats audēt.
Laimīgi kopā varam būt,
jo vienmēr spēstam noticēt.
Paldies! Jā! Vienmēr!
Tu esi
mīlestība mana,
par ko es
ilgi sapņoju.
Tu esi tāda, ko sadāvāt par kādu
tevī vēlu skļūt.
Tu esi
mīlestība mana,
par ko es ilgi sapņoju.
Tu esi tāda,
ko sadāvāt par kādu tevī vēlu skļūt.