Tu
stāvi šeit,
un stāsti sev,
Te gājamojos, līdz ādināk par lūdnu pavēl,
Cik ilgi vēl,
noz tu jūksies,
Un pat mielības maidīsi kaps sev,
Līdz atzinībām izsaucis,
Tu skaļi dalīsi mērķiem vietopiem,
Vai tu vispār apzinies,
Es tev varēju būt tā,
būt tā,
būt tā,
būt tā.
Man nerūp tik daudz,
ko tu šeit,
Un tu plauj tava atbalstē,
Viņa sauc.
Man nerūp tik daudz,
ko tu šeit,
Un tu plauj tava atbalstē,
Viņa sauc.
Kad nurdzies gājusmā,
pritaiskarus siet,
Vai esi tikpat laimīgs, ārās sort viens,
Vai nemāc šaubas,
ka šaurās dāvpās,
Ieskat to diesel, ir edzies tev,
Saka sacis,
tu esi viss,
Un ego tavu prātu pārģēmis,
Vai tu vispār apzinies,
Ka es tev varēju būt tā,
būt tā, būt tā, būt tā.
Man nerūp tik daudz,
ko tu šeit,
Un tu plauj tava atbalstē,
Viņa sauc.
Man nerūp tik daudz,
ko tu šeit,
Un tu plauj tava atbalstē,
Viņa sauc.
Turututu, turututu, turututu, turutu.