Es tevi atradu sniegā,
kā kaķēs bez mājā, un tūtu bojies man.
Un vai caiku šeit var sasildīties,
vai drīkst ienākt?
Es tevi atradu sniegā.
Man adībī augsti un laika tik daudz,
es teicu tu piedot,
bet man nekā nav tev ko iedot.
Es tevi atradu sniegā.
Tukšu sajūdu pārģens ar mērķi nekur,
draugu pamests no pasaules,
izrakstīts aizmirst un ievāc.
Es tevi atradu sniegā.
Nakts jau pusē un decembras pārgūna svimst,
varbūt tavējās plaukstās man pēdējās arī bādzīms.
Tik laimīgi šajā vietā,
tevis aizdeg tāds veces velkvā,
kā gaišā kādienā.
Tik laimīgi šajā vietā,
tevi man piedzimt vēlreiz šai baltajā sniegā.
Šai baltajā sniegā.
Es tevi atradu sniegā.
Apkārt piljoniem vien tuļu dvēseļu klīst,
tik daudz neīc tu vārdu caur smatenēm līst.
Tik laimīgi šajā vietā,
tevis aizdeg tāds veces velkvā,
kā gaišā kādienā.
Tik laimīgi šajā vietā,
tevis aizdeg tāds veces velkvā,
kā gaišā kādienā.
Tik laimīgi šājā vietā,
tevis aizdeg tāds veces velkvā,
kā gaišā kādienā.
Tik laimīgi šājā vietā,
tevi man piedzimt vēlreiz šai baltajā sniegā.
Šai baltajā sniegā.
Es tevi atradu sniegā.