Fārākā drītū ir garā man
Ar apslēpētām sajūtām
Nepāriet vēl,
neaizskrien
Nepazud, kad ansis turiciet
Tik elektriski piesmirtiet
Zisakim visu vēram ļautiet
Fājot, ka savu pats esat viens
Bet kur tev nektī pazūd miers
Un uzkarīts
Uz mani esu tik patīts Brīdī bijums mēs krītam klūpam
Te paņem vārdas nu lūpam Stafā vien mums
Tarararata, tararara
Tarararata, tararara
Ilgi nevari būt puspiedāc
Ja strīdū līmītis išstēnerēts No beigānes sākt,
tās nepīrnāt Varu sacelt rād,
sanvierīt lāk
Tik elektriski piesmirtiet Zisakim visu vēram ļautiet Fājot,
ka savu pats esat viens Bet kur tev nektī pazūd miers
Un uzkarīts Uz mani esu tik patīts Brīdī bijums mēs
krītam klūpam Te paņem vārdas nu lūpam Stafā vien mums
Un uzkarīts Uz mani esu tik patīts Brīdī bijums mēs
krītam klūpam Te paņem vārdas nu lūpam Stafā vien mums
Tarararata,
tarararata gaudājaties guvāhaleana Tārarata,
tarararata staeitīs esu tik patīss Tatararta,
tararata gaudājaties guvāhaleana Tārarata,
tarararata estaētētiņus Bez manu tas esmu stējīts tik patīss