Sešklētī pītērs un alūdzēr
Tāds jautas pītērs sī
Bet tobīs uz liebeņa dunduru ķēr
Tāds jautas tobīs sī
Tāds alūdzērs pār vēderu dzī
Bet durvis uz klēti ir cī
Un nāk slēgā pītēram
kavatā gulļ
Un alūdzērs ir bulļ, bulļ, bulļ
Sešklētī pītērs un alūdzēr Tāds jautas pītērs sī
Bet tobīs uz liebeņa dunduru ķēr Tāds jautas tobīs sī
Un
Žiždurvi upmūz te sargrāji šķiri,
Jo durvis ir braupeķķīri
Bet tobīs hālā dunduru ķēr,
Ka mēs pītēs par iefuktaru
Tas Dundurs vēl Tobijam rokā nav
Un tukšs vēl nav alus mājs
Tic Pītēs, ka
Tobijs aiz durvīm stāv
Tic Pītēs, ka pats nav aiz
Bet Dundurs būs Tobijam rokā drīz
Šīs durvju puses ir jāišķir,
jo durvis jau tā pēc ir
Lai Tobijs ārā Dundurs vēl kamēr Pītēs paiek šūcājā
Tic Pītēs,
ka Tobijs aiz durvīm stāv Tic Pītēs,
ka pats nav aiz
Bet Dundurs būs Tobijam rokā nav Un tukšs vēl Tic Pītēs,
ka pats nav aiz
Un atslaika Pītēm kābatākuj Un alusiet buj,
buj,
buj
Un alusiet buj,
buj,
buj Un alusiet buj,
buj,
buj