Kam tie vārdi vispār domāti,
ja jau kadiem tiek un itiek no pusēti?
Kam tās lūpas vispār domātas,
ja jau mūžam turēsi tās aizvērtas?
Bet vēl kāpēc,
jo taisnība sāpēs,
paturēšu to,
jo citi nesaprot,
vai turpināšu vēl.
Mīgotis,
mālēt,
brūti atzīties,
varbūt labāk piekāpties.
Doma vētra pārspīlēta manas sinīs,
bet vai kāds,
vai kāds to vispār manīs?
Vienu dēku,
otru dēku neko nemanīs,
tās tikai,
tikai visus ēržīs.
Mūžam celties, mūžam krist pārkādu,
es kaitri zinu,
tu to nekad nevarētu,
bet es tevi vienmēr pasargāšu.
Kaut reizi ņužā,
tu to pateik,
bērni spētu,
bet vēl kāpēc,
jo taisnība sāpēs,
paturēšu to,
jo citi nesaprot,
vai turpināšu vēl.
Migots izmālēt,
brūti atzīties,
varbūt labāk piekāpties.
Doma vētra pārspīlēta manas sinīs,
bet vai kāds,
vai kāds to vispār manīs?
Vienu dēku,
otru dēku neko nemanīs,
tās tikai,
tikai visus ēržīs.
Kaut spētu pateikt,
ne tavā,
tavā,
klātbūt,
ne kaut spēdu izteikties,
nu kaut kā arī atteikties?
Domu vēdra pārs pilēta manā sasinīs,
bet vai kāds,
vai kāds to vispēr pamanīs?
Viena dāga,
otra dāga,
neko nemainīs,
tās tikai,
tikai visu sarašīs.
tās tikai, tikai visu sarašīs.