Reiz tālā dienbitru zemēn,
Toreiz tevi satiku.
Kaut es to sapratis būtu,
Kaut es toreiz to zinatu.
Kādu skaistu mīlu aziedu
Toreiz atradā,
Vai apjautu es,
Tālā dienbitru nakts tevi atceros vēl,
Kurā bijām tik laimīgi mēs.
Jūra nepratā griezās un viļņi tailīdz,
Tā mūs pārsteidza pēkais rīt.
Manā dienbitru nakt savai tu atnāksi vēl,
Toreiz bijām tik ziedoši mēs.
Viņi liede gazu dušu,
es sapņus vēl nes,
Jūrā sīdēju,
nu atbalstis klēn.
Vai tas nebija sapnis,
vai tie tiešām bijām mēs?
Vai tu mani vēl gaidī,
vai no sirds,
Vai no sirds vēl neizdzēs?
Es tevi dziedu manā mīļā,
Saucu tevi nāks,
Tālumā tur aiz kalniem tur ir nāks.
Tālā dienbitru nakts tevi atceros vēl,
Kurā bijām tik laimīgi mēs.
Jūra nepratā griezāks,
un viņi tailīdz,
Tā mūs pārsteidza pēkais rīt.
Tālā dienbitru nakts tevi atceros vēl,
Kurā bijām tik laimīgi mēs.
Jūra nepratā griezāks,
un viņi tailīdz,
Tā mūs pārsteidza pēkais rīt.
Manā dienbitru nakts vai tu atnāksi vēl,
Toreiz bijām tik dziedoši mēs?
Vienģi liedegās,
udušos sapnis vēl nes,
Jūrā sīdēju,
nu atbalstis klēn.
Tālā dienbitru nakts tevi atceros vēl,
Kurā bijām tik laimīgi mēs.
Jūra nepratā griezāks,
un viņi tailīdz,
Tā mūs pārsteidza pēkais rīt.
Manā dienbitru nakts vai tu atnāksi vēl,
Toreiz bijām tik dziedoši mēs?