Vērtsdupīs izaurītā,
pirmoreiz tikā mēs
Savu roku sniedzimā,
acis man skatoties
un es redzu makulēm kalus,
ilgsapņiem cerībā.
Dzīvei sāksies pavasarīs,
mīlu abimei sagaidā.
Kad lakstī gaud dzīves mazkā,
tu klusi teici mīļais mans,
un viss kā kādreiz būs vēl,
ja kopā būsim mēs.
Kad lakstī gaud dzīves mazkā,
visāk kādbīt es dienosam,
pa īstenību sapnīk jūs,
ja mīlā būs.
Bērtsdupīs izaurītā,
vien tu visstāvu es.
Vienalcīgs bez tevis vis,
skūmies,
kas slāpēts pēc,
un šī skūmie zinām visi,
tajās laime atrizu.
Gribas atturēt man laiku,
vēl ko pār tevi būt.
Kad lakstī gaud dzīves mazkā,
tu klusi teici mīļais mans,
un viss kā kādreiz būs vēl,
ja kopā būsim mēs.
Kad lakstī gaud dzīves mazkā,
visāk kādbīt es dienosam,
pa īstenību sapnīk jūs,
ja mīlā būs.
Kad lakstī gaud dzīves mazkā,
tu klusi teici mīļais mans,
un viss kā kādreiz būs vēl,
ja kopā būsim mēs.
Kad lakstī gaud dzīves mazkā,
visāk kādbīt es dienosam,
pa īstenību sapnīk jūs,
ja mīlā būs.