Es gaidu, gaidu ikdienas,
Kā brīnums pie manis reizdās,
Un visas pelēkās dienas,
Kas apņīmīzu ļot stāvs.
Varbūt tas tāls tāms būs protām,
Varbūt to aiztrikt jūs.
Varbūt tas atnāk starokām,
Un spoži kā zvaiznīte teks.
Varbūt tas atnāk starokām,
Un spoži kā zvaiznīte teks.
Kad nemieras sirdī būs trīmis,
Tas nemiers, kas vailā un plēž,
Es zinu, šis brīnums ir dzīvis,
Un vējies elēs stundz, tas dēž.
Varbūt tas tāls tāms būs drokām,
Varbūt to aiztrikt jūs.
Varbūt tas atnāk starokām,
Un spoži kā zvaiznīte teks.
Varbūt tas atnāk starokām,
Un spoži kā zvaiznīte teks.
Es gaidu un nelimšos gaidīt,
Un tecu, ka brīnums reiz navs.
Šītīt dzīvā atļauj man smaidīt,
Kad sirdis mums ikdienais lavs.
Varbūt tas tāls tāms būs drokām,
Varbūt to aiztrikt jūs.
Varbūt tas atnāk starokām,
Un spoži kā zvaiznīte teks.
Varbūt tas atnāk starokām,
Un spoži kā zvaiznīte teks.