Kad tu jau, meitai, biji zespīsi,
Tu kādreiz mani sapratīsi.
Kad tu jau, meitai, biji zespīsi,
Tu kādreiz mani sapratīsi.
Visu novēlojies nokavējies,
Par vēlu tava mutas mējas,
Tie saldie augļi tevis toti,
Tie arī atnāk novēloti,
Kad vairs negrib, ne lūdz, ne sauc,
Par stipru gaidīju par daudz.
Un, kā tu dot jau beidzot lemu,
Sirds neskapēts, vairs nepieņem,
Un, kā tu dot jau beidzot lemu,
Sirds neskapēts, vairs nepieņem,
Kad tu jau, meitai, biji zespīsi,
Būs jau ās, un tu sapratīsi.
Kad tu jau, meitai, biji zespīsi,
Būs jau ās, un tu sapratīsi.
Kad tu jau, meitai, biji zespīsi,
Tu kādreiz mani sapratīsi.