Tik balts vēl nav bijis,
sēntā nav bijis,
saulē viss laistās un nav nekas skaistās,
un ja kāds jautās, kāpēc nesmaidu vēl,
tik apmulsis esmu,
kad nav
vairāk žēl.
Nāc kā bērns,
kura
pēda sniegā, baltas kā dūjas, redzētas miegā,
gaišām dovā,
kas sniega pārslā,
sasildī visus,
ko ieraugi saustām.
Kādēj' besīs naktī,
kas visiem tā patīk,
zvaigznes tev jautās,
vai ir vēl kas skaistāks, kad tās izdzīsīt drīz,
varbūt tad sapratīs,
ka tik balts vēl nav bijis,
un nekas nebūs skaistāks.
Nāc
kā bērns,
kura pēda sniegā,
baltas kā dūjas,
redzētas miegā,
gaišām dovā,
kas sniega pārslā,
sasildī visus,
ko ieraugi saustām.
Nāc kā bērns,
kura pēda sniegā,
baltas kā dūjas,
redzētas miegā,
gaišām dovā,
kas sniega pārslā,
sasildī visus, ko ieraugi saustām.
Kad brīnumu gaidot,
mirdzot šās acīs, smieklī atskanēs durvis,
un sirds tavas acīs.
Nāc kā bērns,
kura pēda sniegā,
baltas kā dūjas,
redzētas miegā,
gaišām dovā,
kas sniega pārslā,
sasildī visus,
ko ieraugi saustām.
Nāc kā bērns,
kura pēda sniegā,
baltas kā dūjas, redzētas miegā, gaišām dovā,
kas sniega pārslā,
sasildī visus, ko ieraugi saustām.