Vienmēr, kad laime aiziedžā,
Vēl apmiņas kā ogle kvēl,
Lai aizgājušās dienas vēļ aiznesprūm,
Nekas vairs tevi neapdos.
Ar apmiņām man šodzīvīm nodzīvo,
Tu paliets man approjām aizejot.
Es mīlestīmu vēl tev acīs atceros,
Tu biji man tā sapnis, kura ilgojos.
Laikā tie dienu strāumējie,
Man tavas mīles nepietie,
Tu esi manas saule, manu sapnu dziedz,
Es tevi lūdzu neaiziet.
Ar apmiņām man šodzīvīm nodzīvo,
Tu paliets man approjām aizejot.
Es mīlestīmu vēl tev acīs atceros,
Tu biji man tā sapnis,
kura ilgojos.
Ar apmiņām man šodzīvīm nodzīvo,
Tu paliets man approjām aizejot.
Es mīlestīmu vēl tev acīs atceros,
Tu biji man tā sapnis,
kura ilgojos.
