Mani ir nokusi sniegs
Tu mani dzirdi kā ne dzird ne viedz
Klusumā iemīlam mēs
Apkārt ir norimis vējš
Atminiet mani tu spēļ
Nu viens bez otrā vairs nevaram mēs
Tūkšums te nedzīvo vairs Ir mūsu lais
Kasarām smiedām izstriek Maldīties, pieskarties,
acīties
Uni manu tu dzēs
Pasauļi jaunu nu zīmējumēs
Tik
vieglīgi ar tevi būt Un brīvā ikļūt
Tā vārtu mumam patvirties
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật
Đang Cập Nhật