Kā zaļā teistas ej zālē rassas lāsas līd
Es vaļā veru durvis dienu iesākot
Virs man sētas tūjām domās caule spožāks bij
Bet laitas paliek tikai man kā no slēpums
Atkal līst
simts lāsas atspulgā
Atkal līst un peķē krīt,
skan labrīt
Tu blakus pamodies ir prieks,
pati šodien skumies, debesis mans čiek
Paskatos par labi, pasakos ir labi būt
Kaut kur tālu tālu domās lūko ties
Tā pasakās par feju, kurā ziedu smaržu jūt
Mēs tikai vienu dejut te spējām kopā būt
Atkal līst simts lāsas atspulgā Atkal līst
un peķē krīt,
skan labrīt
Tu blakus pamodies ir prieks,
pati šodien skumies,
debesis mans čiek
Atkal līst
simts lāsas atspulgā
Atkal līst
un peķē krīt,
skan labrīt
Tu blakus pamodies ir prieks,
pati šodien skumies,
debesis,
pati šodien skumies,
debesis,
pati šodien skumies,
debesis mans čiek