Nei viļus tevi paskatos, kā agrāk nepamanījos to,kā acu plakstos aizvērtos, mūsu sājūtas apsarmo.Lai pacīšu, es lai paklusēju, pilsēta, kas elpo šeit.Nāc pie mani, sāžotēju, man te jau ir tīk daudz, ko teikt.Atnāc te ar mani, klusi sālabot, ko sāla uzusi.Ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Atnāc te ar mani, klusi sālabot, ko sāla uzusi.Ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Uh, ar tavu strīdzi, ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Uh, paldies, pīti, ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Vēl kādu brīdim nepāries, mēs tikai ne jau šit brīkstam satikties.Tu liec alpā aizdrauties mazliet, es stāvu klusi, bet manas sirds kliec.Kaut sev to atzīt atsakos, es vēl joprojām tavu smaržu atceros.Tavu lūpu maigums vilinos.Viņš visu, kas bija, neļauj nospītrot.Atnāc te ar mani, klusi sālabot, ko sāla uzusi.Ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Atnāc te ar mani, klusi sālabot, ko sāla uzusi.Ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Uh, ar tavu strīdzi.Ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Uh, ar tavu strīdzi.Ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Gribu būt tev klāt šodien un šeit.Man tev vēl ir tik daudz, ko teikt.Gribu būt tev klāt šodien un šeit.Man tev vēl ir tik daudz, ko teikt.Uh, ar tavu strīdzi.Ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Uh, ar vienu strīdzi.Ziemā ir mani, tu pat ne pa mani.Tu pat ne pa mani.
