Masām kājām es papļavu skrējā,
Bītās kā sāknis dietas tik sen,
Pūdeni no vecās akas smēlā,
Plaukstās liet dzīvi uz idrais glāz.
Bītās tik sen, vai atceries vēl,
Savu stari matu spinās tel,
Bītās tik sen, vai atceries vēl,
No akas spēku dzīvei smēlām sev.
Gānu veco aku divi ceļi aiziet,
Pasauk katrs to laik devāmiens,
Bet tagad atceroties uldens malku,
Dievecās akas gribas atgriezties.
Bītās tik sen, vai atceries vēl,
Savu stari matu spinās tel,
Bītās tik sen,
vai atceries vēl,
No akas spēku dzīvei smēlām sev.
Bītās tik sen, vai atceries vēl,
Savu stari matu spinās tel,
Bītās tik sen,
vai atceries vēl,
No akas spēku dzīvei smēlām sev.