Ir līgo vakars, jo projām skaidrs,
Jo esmu viens, nu, un ko tur arī irs?
Un alu sucot no nāku,
Pie bāra krogan, lai kādu tu sauc,
Tur sāli pildan ciemīģiem,
Un galdi lūs no uzkoda,
Un alus hlus tur straumiem vien,
Kā kalnu pēsu esternā.
Šī bija līgonāks, Līgonāks bez tevis,
Kurš no mums vainīgs tur,
Kurš ir pārmetums pelnīts.
Šī bija līgonāks, Līgonāks bez tevis,
Nejautā, kāpēc sāk,
Kāpēc liktens tālēbīgs.
Tad pienāk daijavam man klā,
Vainam ēlos tuvam paņčubinā,
Es saku sorry,
jo elpa no šīs,
Lūdži,
kā spirdām cisternāi.
Pasežu viens un klūns,
Vazliet jau alums atzērijas,
Tur mīko redzēt, un klungi kā lūst,
Un dāmas krīd, kā lapas rūdenī.
Šī bija līgonāks, Līgonāks bez tevis,
Kurš no mums vainīgs tur,
Kurš ir pārmetums pelnīts.
Šī bija līgonāks, Līgonāks bez tevis,
Nejautā, kāpēc sāk,
Kāpēc liktens tālēbīgs.
Šī bija līgonāks,
Līgonāks bez tevis,
Kurš no mums vainīgs tur,
Kurš ir pārmetums pelnīts.
Šī bija līgonāks, Līgonāks bez tevis,
Nejautā, kāpēc sāk,
Kāpēc liktens tālēbīgs.